pamestā svētnīca
Šorīt pamodos, palasījos dokumentu par "jocīgāko vietu Edo" - 17. gs. celto celto Rakandži templi ar 500 statujām, ko veidojis skulptors Priedesmākonis, un devos veikt elpošanas vingrinājumus šoreiz pa citu kalna nogāzi nekā parasti. es neko īsti nemeklēju, bet to, ka šim pakalnam un rajonam piemīt kaut kāda mistika, to jau es pamanīju sākumā. es vispār tīri labi sajūtu tās enerģiju zonas - arī iepriekšējo reizi, kad dzīvoju kalnā, diezgan ātri pati uzgāju meža kapus un aizaugušo zīda ceļa sākumu.
nokāpusi no kalna, nonācu bezgalīgi taisnajos un garajos rīsu laukos, kas sadalīti mazām taciņām, un nav saprotams, vai tās taciņas domātas tikai zemniekiem vai arī gājējiem, un uz kurieni viņas ved; sāku maldīties pa tiem celiņiem.