ja jūs zinātu, cik skaistā vietā es dzīvoju. es nevaru to nofotografēt, jo mans aparāts nespēj fiksēt bezgalīgi daudz plānus un tos caurredzamos miglas vālus, kas tikai mazliet notušē garās dobes, kraujas un svētnīcu jumtu čukurus, un zemniekus, kas tup dobēs un reizēm pabāž laukā galvu no smaržu mākoņa, visneuzbāzīgāko un piesātinātāko smaržu - tādu kā caurvēja un priežu templī.
un zaļums ņirb un pulsē visapkārt kantainos, pārdabiski gludos un tālos rīsu laukos.
tas ir vienīgais, kas mani pēdējo gadu laikā spējis pārliecināt. man liekas, ka tāds rīts varētu mani izārstēt.