tā kā man laiks ir sagriezies pilnīgi kukū, apņēmos, ka šo nakti, kas patiesībā nav nemaz nakts, bet laiks kad es guļu - no rīta līdz pēcpusdienai, izlaidīšu. tagad ir pus7, un es nu gaidu, kad buus mazliet veelaak, lai ietu laukaa un neguleetu. taču līdzko iedomājos par spirgto rīta gaisu, dūša noplok un gribas atkorķēt aliņu, jo pēc iekšējās sajūtas man ir nakts, un rīta spilgtums šokē. pēc iekšējās sajūtas.. man arī nav japāna. kaukāda apriora kalifornija, mož.