tā kā man laiks ir sagriezies pilnīgi kukū, apņēmos, ka šo nakti, kas patiesībā nav nemaz nakts, bet laiks kad es guļu - no rīta līdz pēcpusdienai, izlaidīšu. tagad ir pus7, un es nu gaidu, kad buus mazliet veelaak, lai ietu laukaa un neguleetu. taču līdzko iedomājos par spirgto rīta gaisu, dūša noplok un gribas atkorķēt aliņu, jo pēc iekšējās sajūtas man ir nakts, un rīta spilgtums šokē. pēc iekšējās sajūtas.. man arī nav japāna. kaukāda apriora kalifornija, mož.

ooo! atradu vietējo mangu un video nomu, kas nav TSUTAYA tīklā (jo tajā es vairs nevaru rādīties, kopš COSMOS mājā man ierāva nomāto video TV un es neatdevu atpkaļ, loģiski). priekš laukiem gluži laba noma, daudz Āzijas filmu (kāds brīnums), paņēmu divas ķīniešu un vienu par Āfriku.

(īstenībā tur bija rīta migla)

(oi, kā es mīlu ķīniešu filmas ar japāņu supptitriem!!)

bļā cikādes jau piecēlušās, lai vestu mani ārprātā.

kaut rīgā sāktu līt un marabou nāktu mājā!

varētu iziet ārā, atrast to cikādi un personīgi ar viņu izrēķināties.

šodien visi ir pret mani: arī ķīnieši afigeļi - sapildījuši piparmētru tējas paciņās ar uzrakstu camomille.

vai es jau minēju, ka ķīnieši mani iedzīs kapā? man šodien pastkastē atradās administratīva vēstule, kas pieprasa samaksāt 99 000 jeenu. "par ko" es protams nezinu, bet es pēdējo gadu laikā esmu atmetusi cerību saprast motīvus tam, kas vienkārši ir JĀdara un viss.
tagad, jau zālītes iedzērusi, uzmetu acis aploksnei - un tur rēgojās 2 aizdomīgi hieroglifi, ko nespēju saboksterēt - tas ir šeit iepriekš dzīvojušā ķīnieša vārds. fū.

pašlaik. viegla gara zemestriice. un nebeidzas visu ieraksta laiku.