man jau nemaz nepiemīt smalkums, pat nesukājos. tas nav speciāli. gribētu būt smalkāka, bet nu nav.
nevaru izvēlēties vienu - krāsu/ garumu/ formu. man viss ir kopā vienā plaknē bez hierarhijas. it kā jau negribu balagānu vai ielāpu segu, bet nevaru atrast to apvienojošo, kas visu simbolizētu, jo jaunais dzimst neapturamā tempā. un viss ir vienlīdz svarīgs. nav viegli.
nu, redziet tāpat kā šitas blogs - tāds saraustīts, bez galvenās domas. pat noformēts vecajā sistēmā. bet kad tu kaut ko dari, tev jau nav izvēles darīt tā, kā tu nedari. nepastāv jau īstenībā nekādas dilemmas - ir tikai tas, kas ir.