nee, es nepaardziivoju par ziemassveetkiem. shis jau buus ceturtais tukshais numurs peec kaartas - saapiigi bija pirmie divi. pirmais uz tilta ar siermaizeem un uudeni un otrais, kad apkaart bija vieni vieniigi musulmanji. celojumam nav darba un sveetku dienu. kaut kas liidziigs ir arii jaunaa kalendaara pamataa. vienkaarshi nav dienu, tikai izgaismoti pienaakuma apvaarshni - daliijums saulee un eenaa, un pasha dziiviibas pulss. kaa lai to paskaidro inzhenieriem. kaa klai paskaidro to, kaaapeec man triic rokas.
un tagad es ieshu noskaloshu seju, smaidiishu un teikshu "everything will be all right" (tiem, kas redzeejushi maajsaimniechu seriaalu "mary hartman", tie zinaas, kaadaa intonaacijaa es to teikshu - taads allright, kas iznirdz pats sevi, taads alright, kaada nemaz nav; taads future allright, ko visi grib dzirdeet)
viss, ko es gaidu, vienlalga - gan te, gan tur ir tikai mazlietinsh veiksmiites - nu kaapeec, lai peekshni man taa neuzspiideetu? kaut kur tachu taaa spiid!
labi, ka mees tikai speeleejamies. darbinos, shefinos un projektinos. labi gan, ka tas nav pa iistam. tad jau arii manas bailes un skumjas nav pa iistam. taapat kaa viss paareejais. kaa sveetku dienas, kuras nemaz nav.
tikai kaapeec triic rokas, ja jau tas nav pa iistam?