tomēr es kā rietumniece (lai cik relatīvs mans rietumnieciskums) nepiekrītu Manku tēvam, lai arī viņa nodomi bija labi - uztiept zēnam stingro mācību, lai kompensētu tā rašanos 2 cilvēku mīlestības rezultātā. nē nu kopumā jau viss beidzās labi un Džindaidži templis joprojām stāv kā piemineklis divu mirstīgo mīlestībai kanāla malā, varbūt vienai no ļoti retajām mīlestībām, kam izdevies notikt pēc stingriem budistu likumiem audzinātajā sabiedrībā laikā, kad budisms bija teju atvests uz nomaļo salu pasaules malā. tā tas templis joprojām ir un uz to ļaudis plūst straumēm - arī tie, kas ieņemti nejauši, visi tie kļūmīgie gadījumi.