1)
ai, nu labi - nav ko dirsties. labāk pastāstīšu, kā man iet. par 7dienas vakaru gribat? es jau šito pastāstīju apkārt kā anekdoti. (visiem patīk jau smieties par otra nelaimi).
man no ienākumiem vienu simtu nogrieza. it kā man to simtu arī nevajag, bet likās kaut kā varbūt jāreaģē, jo tās iestādes Rīgā, kam es kaut ko izdaru, mani finansiāli pabalstīt negrib. un arī pasaku konkursā mani arī izsmēja un naudu dabūja Ilmārs. nu, koroče, nolēmu piekrist vienai pianistei pamācīt franču valodu 7dienas pēcpusdienā kādā kafejnīcā.

7diena sākās drausmīgi. biju kaut kur Asagaja rajonā un apmaldījusies. mans troļļa kostīms un frizūra ar mazām inkvizīcijas knaiblītēm bizē pēc iepriekšējās spoku nakts uzdzīves jau bija mazliet papluinīts un izskatījās, nu tā kā reālismā attēlotu mūslaiku trolli agrā rīta gaismiņā. es gāju pa šaurām ieliņām ar vīna saviebtu ģīmi, mēdīdamās uz saulīti un apātiski prasīdama agrīnajiem pastniekiem, kur ir stacija.
Asagajā dzīvo tie zviedri, par kuriem jau vienreiz stāstīju - viņiem viesistabā stāv mājas īpašnieku pelnu urnas un altārītis un viņi tur palaikam rīko orģijas. ne jau baigās, bet tādas tiklas zviedru orģijas ar uz ceļiem satupušām japāņu drostaliņām.