Veselība.
ar katru dienu arvien vairāk pieņemu vietējos paradumus. beidzot arī es esmu tikusi līdz tam veikalu stendam, ko no sākta gala uzskatīju par absurdu un nevajadzīgu. pēdējās nedēļas es to tik vien daru kā grozos pie visām tām maģiskajām krāsainajām pudelītēm un tūbiņām, kam virsū rakstīts - energy, protein, calcium, A+, C+, E+, taurin u.c. nu tas labi, ja nosaukums ir katakanas alfabētā un es pēc skaņām varu saburtot pazīsatamu svešvārdu, kas konkrētajā traukā slēpjas - piem, "bitamino" ir vitamīns, "karori" - kalorijas utt. citreiz atliek izlīdzēties tikai ar dizaina informāciju - kā šodien, piemēram, nācās sekot savam pašsaglābšanas instinktam, izvēloties kaut ko kas man atgriezīs spēku un normālu asinsriti. atdzīvināju veco primāta atavistisko funkciju, kas prata mežā atrast vajadzīgo piepi, ar ko sāpes remdēt un ēdamo sakni atšķirt no neēdamās. nomaldījusies lielpilsētas džungļos, mācos nolasīt produktu dizaina kodu, jo manas hieroglifu zināšanas aprobežojas ar koku, staciju un mākslas teoriju. pārcilājusi pieejamo klāstu, beigās nopirku mazu, dārgu, brūnu pudelīti ar bišu šūniņu musturi un uzrakstu Regain 24. izdzēru turpat pie veikala, ziniet - iedarbojās. galvā parādījās vairāk skaidrības, nedaudz tonuss ķermenī. cerams, atdzīvosies arī apetīte.
problēma tāda, ka pēdējā laikā izvarotais miega režīms atnesis augļus: man nav spēka, trīc rokas un organisms atsakās ēst. barošanās funkcija tiek kontrolēta ar galvu: ja tu pirms sešām stundām piecēlies, tas nozīmē, ka tev bija jābrokasto, un tagad jau ir pusdienlaiks - lūdzu, apēd kaut ko! rīss un sausa košļājama barība neder, jo siekalas neizdalās. ledusskapis pilns ar naturālajiem jogurtiem, ko var sūkt caur salmiņu un šokolādēm, kas tiek patērētas nevis kā kārums, bet koncentrētas enerģijas devas. vakarā sevi spīdzinu ar vietējās tirgotavas buljonu, kurā peld bezgaršīgi, stērķeļaini tofu kluči, kāda ola un frikadele. ēdu čerez ņe mogu, jo bez enerģijas nevar pastrādāt.
varbūt vajadzētu pie daktera, bet manas valodas zināšanas nav pietiekami labas, lai dakterim kaut ko paskaidrotu, turklāt te dakteri nav īpaši iecietīgi - pacientu daudz. pat smagos gadījumos, pat ar vaļēju lūzumu var atstāt rindā uz vairākām dienām. kam gan daļas gar kaut kādām ēšanas kaprīzēm? un pareizi vien ir, tas viss jau tikai manā galvā. nomierināšos, pabeigšu darbu, viss nostāsies savās vietās. bet pagaidām iesim rītos uz convinient-store un uzņemsim kalorijas no tūbiņām, kā jau kārtīgam tokijietim pieklājas.