"Клуб бывших жен"
skatos ļoti izglītojošu raidījumu - "Клуб бывших жен". to vada 4 krāšņas sievietes - labās fejas. raibas kā pāva astes - 2 blondīnes, viena sarkanmate un viena pārstāv tumšmates; visām puķainas, strīpainas vai leopardīgas žaketes, spīdīgas rotas, push-up bra, acu plaksti līkst zem zvaigžnputekļu kravas, a lūpas! lūpas! - sarkanas sarkanas un biezā slānī ar spīdumu notreptas tā, ka prožektori atmirdz kaktiņos.
pie viņām atnāk nelaimīgā Ļenočka (patiešām simpātiska, jauka meitene - nodomāju), ko pametis bezsirdis un viņa raud. fejas Ļenočku samīļo un uzklausa un dod padomus, kā tikt galā ar bēdu. neskaitot dzīvokļa remontu, dažas izklaides, veco fotogrāfiju izmešanu un vecās gultas sašķaidīšanu ar lielgabalu, visa glābšanas operācijas atslēdziņa ir došanās uz Salonu. Simpātiskā, mīlīgā lauku meitene zaudē savas garās matu cirtas un iegūst asā līnijā nocirstu čolku, tumšas šķības acis un sarkanu muti, garos zābakus un sarkanu topiņu ar spīdīgu brošu - vārdsakot, kļūst par tādu pašu stervu kā tās četras. un kas notiek? Ļenočka arī tagad tā valšķīgi smaida un vairs neskumst par salauzto sirdi, pat negrib satikt augstāk minēto vīrišķi, ja nu vienīgi tikai, lai parādītos un paņirgātos.

morāle? lai aizmirstu vīrieti, nepieciešams tikai uzlikt biezu, košu masku un pievienoties pārējām vellatās atdzimušajām māsām. dzīvnieku pasaulē tas ir nedaudz savādāk - piemēram, vēl augstāk minētais pāvs savu krāšno rotu lieto, lai iepatiktos pretējam dzimumam. cilvēku mātītes izmanto masku, lai iepatiktos pašas sev. un tā kā var atšķirt pēc dziesmas skaļuma, kad vardēm sācies riests, tā pēc lūpu spīduma treknuma var konstatēt tās, no kurām atbrīvojies vīrs.