Lūk!
Un domāju, ka tas ir arī tādēļ, ka paši lielākoties esam audzināti vardarbīgi. Un ja cilvēks pats nav līdz tam aizdomājies, tad nemaz neapzinās, kurā brīdī viņā iemājo varmāka. Es arī audzinu nepaklausīgu puiku, bet vienmēr, kad man gadās tas "ar čību pa pakaļu" moments, es analizēju, kāpēc es reaģēju vardarbīgi un gandrīz vienmēr spēju atrast atbildi pati savā bērnības pieredzē. Bet lai es šo savu defektīvo uzvedību nodēvētu par taisnīgām dusmām un pārvērstu par audzināšanas metodi - tur, man liekas, nav baigi tālu no psihiskas slimības.