vakar diezgan dziļi iegriezu pirkstā un kārtējo reizi nobrīnījos par to, cik ilgs liekas tas moments, kurā skaidri redzi virzienu, kādā nazis dodas un kas tūlīt notiks, līdzīgi kā krietiens reizēm šķiet ilgst minūti - t.i., vēl nenokritis, zini, ka kritīsi un paspēj pat par to nosmieties un vēl dažas domas izdomāt. ja griezieni un kritieni nebūtu tik sāpīgi, varētu pat patrenēties izmantot to garo sekundi, lai nelaimi novērstu.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: