Simo tikko randomā izmeta: tradīcija tev vienam pašam?
Bet pirms tam, uzkāpjot uz lego ar basu pēdu: kāpēc? kāpēc dzīve man to nodara?
viņš pieiet pie sienas, uzzīmē ar pirkstu durvis un saka - šeit varētu uztaisīt man istabu.
(viņš ir mans lielākais prieks šajā stresainajā darba vietā, kuru esmu sev pati uzbūrusi. un klēpī slims kaķis)
vēl dažas rindkopas, un es apsolu, ka iesim uz kapiem ēst suši

"tu zini to sāpi, kad neko nevar redzēt un neko nevar izdarīt? man tā ir!"