tā arī bija - komisija smaidīja, bet zāle aptaisījās. runāju kā no kanceles, sakurustojusi kājas a la Streips. un man uzdeva jautājumus, kādus parasti uzdod Dievam: kāpēc senie cilvēki iesāka mākslu? un kas ir tie mesidži, ko saprot visi visās valodās? un kāpēc senie japāņi sprieda citādāk nekā ēģiptieši? un es atbildēju it kā zinātu, bet manas atbildes viņus nomierināja. pamazām iztaisnojās stāja un profesors teica lielu paldies. esmu godam nopelnījusi atpūtu. un jā - atvainojos visiem par manas samocītās psihes blakusproduktiem. [bet tas, ko jūs man te piedēvējat par sviestu, tagad ir tested by professionals].