es tikko vannā ar deep blue spēlēju šahu, detaļu tīkotājiem - ar melnajiem. šitais deep blue bija dziļi ietekmējies no Aļōhina, skatījās uz mani caur biezām raga brillēm, tad sparīgi palēcās ar balto dāmas zirgu. tik-tAk, viņš sasita plaukstas. džā smaidīja bārdā. nu? tramīgi ieklepojās. EJ! pēc brīža viņš kleidza visos pasaules heksadecimāļos. ne jā, ne nē, smaidīja džā. nokrita karodziņš, ievēlās vannā. deep blue rībināja zemi ar kājām un auroja, ka dos man pēdējo iespēju. ienira putās pēc karodziņa, un izcepāmies mēs abi. tādā mazā zaļganbrūnā pankūciņā. un tikai džā smaids lidinājās virs ūdeņiem. tad dievs nolēma radīt jaunu pasauli.
bet to pankūciņu es apēdu gardu muti, uzdzēru medalu, un par to visu vēl tev, mazais draudziņ, pastāstīju.