:D :D Mums ir vienkāršāk. Bērns zina, ka, ja neturēsies PATI - kaut ar nagiem un zobiem, arī noripos lejā. Precedenti jau bijuši. Gan ne gluži no pilskalna pašas augšas, bet no Kaut kādas Radžu ūdenskrātuves klinšainas saliņas tā arī smuki kā pa slidkalniņu līdz ledus apakšai tos n metrus arī ir nošļūkusi brīdī, kad iestājās "es nevaru" :D :D
Man vnk NAV iespēju visur vēl uzstiept divus velo, somu un vēl meitu :D Attiecīgi jā - ja es kkur varu uzlīst, bezmaz turpat jāvar arī bērnam. Es parasti tik komandēju, lai kājas teiksim "iekantē" kalnā, nevis ķip pastaigājas kā pa lielceļu un tad brīnās, ka paslīd, turas tur vai citur..