runājot par laimīgumu, es tā jūtos. un man ir aizdomas, ka tam ir sakars ar rudeni, kas ir sezona, kurā nevajag neko jaunu un neko stādīt un pierādīt, bet kurā lielākais sasniegums ir "darīt kā pagājušā reizē": uzvārīt tik pat asu zupu, sagaidīt apkuri tajā pašā datumā, iebāzt kabatā vai krāsnī kastani, uzvilkt sausus apavus un cimdus dienu pirms tos patiešām neatliekami vajag utt. un to es varu, un tas ir ar roku sasniedzams gandarījums. pamosties bez puņķiem = izdevusies diena.
un protams nopirkt zivju eļļas kapsulas.
pa nakti biju nejauši aizmirsusi aizvērt logu.