imho, tas no padomju laikiem, kad privāto auto bija ļoti maz un, ja tev bija kāda transportējama vajadzība, biji atkarīgs no šofera labvēlības. lielākoties tie bija cilvēki, kas strādāja par šoferi un viņu pienākumos neietilpa izpalīdzēt ar konkrētu cilvēka vai lietas pārvadājumu. pieglaimosies ar uzrunu, lielāka cerība uz tev vēlamu iznākumu.
kā arī autobusu šoferi, kas bija kingi un bosi savā karaļvalstī, pieglaimosies viņam, lai nebrēc virsū par lielāku paunu, lai neignorē lūgumu piestāt ceļa galā, nevis pieturā kilometru tālāk u.t.t.