zveers (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} lauwa) rakstīja, |
Nu redz, ar auto no Rīgas līdz Kolkai ir 2,5h, krietni īsāks mokulaiks un atkrīt tikšana uz autoostām.
Ja dzīvo pilsētas centrā, auto var būt tikai apgrūtinājums. Bet visi tie, kas tev tur brauc apkārt, diez vai tur arī dzīvo. Es pa Cēsu ielu braukusi esmu dažas reizes, jo tur galā ir EVAK kantoris, ja man vajag Evaku, man vieglāk un ātrāk ir uz turieni aizbraukt ar auto, 20 min turp, tikpat atpakaļ. Bez auto tas ir 15min kājām līdz stacijai, vilciens līdz Rīgai, buss uz Cēsu ielas galu un ta pats atpakaļ, plusā visam vēl pieskaņojoties vilciengrafikiem, čakars uz pusdienu minimums.
Ja cilvēks uz darbu brauc no pierīgas, arī visas darīšanas visdrīzāk viņš pa Rīgu kārto ar to pašu auto, nevis stumj auto vēl riteni iekšā, lai izbrauktu kādu apli pa dienu savās darīšanās. Un pat ja attālums no A līdz B ir neliels, tu nevari spriest par to, vai ir jēga šo attālumu veikt ar auto, ja tu nezini, kā viņš tiek līdz tam A, uz kuru pusi tālāk cilvēkam jādodas, varbūt tas ir pa ceļam, kāpēc viņam vajadzētu skriet kājām tur atpakaļ, ja ir tas auto turpat blakus? Nekad jau nav vienkārši attālums A līdz B, ir arī kaut kas pirms un pēc tam. Un tāpēc neviens nekļūst par kavētāju, kam citu laiks ir nesvarīgs. Šodien iekāpjot taksī tak tu noteikti nedomāji, ka tagad vari kavēt visu, kas saplānots un nerēķināties ar citu laiku. Kavēšana nav atkarīga no tā, ar ko cilvēks pārvietojas, tas ir tikai viņa audzinātības līmenis.
Dzīvojot Pļavniekos mums arī ļoti ilgi bija auto pagalmā tikai braucieniem uz laukiem, uz darbu Rīgā braucām ar sabiedrisko, jo man nebija kur centrā auto likt un vīram vienkārši tā bija lētāk. Tagad, dzīvojot Salaspilī, auto ir nepieciešamība, jo attālumi ir citi. Un vīrs ir no tiem 'ak tu šausmas' brauc viens pats lielā busā pa Rīgu, neviens jau nezin, ka no mājas viņš izbrauc ar 4 bērniem tai pašā busā, pa ceļam izvadā viņus pa vietām un tālāk jau brauc viens. Un tā dara ļoti daudzi, visa pierīga brauc uz Rīgu strādāt.
Man vispār ar auto braukt nepatīk, īpaši Rīgā, bet ir reizes, kad to vajag un es to daru. Vīra ikdiena bez auto ir neiedomājama, jo darbs viņam tāds, ka nevar ieplānot sabiedriskos un nevar paspēt ar sabiedriskajiem. Jā, ir tādas darbavietas, kur tu nevari visu saplānot un pielāgoties sabiedriskajam, ja viņam 5min pirms iziešanas no darba ieved kādu bērnu ar lauztu muguru, viņš ies un štellēs to bērnu kopā, nevis skries uz vilcienu. Un kāds, kurš visus autobraucējus mūždien noliek par tādiem un šitādiem tomēr mēdz sakāpt, lai cik ļoti censtos to neuztvert personiski.
Ja dzīvo pilsētas centrā, auto var būt tikai apgrūtinājums. Bet visi tie, kas tev tur brauc apkārt, diez vai tur arī dzīvo. Es pa Cēsu ielu braukusi esmu dažas reizes, jo tur galā ir EVAK kantoris, ja man vajag Evaku, man vieglāk un ātrāk ir uz turieni aizbraukt ar auto, 20 min turp, tikpat atpakaļ. Bez auto tas ir 15min kājām līdz stacijai, vilciens līdz Rīgai, buss uz Cēsu ielas galu un ta pats atpakaļ, plusā visam vēl pieskaņojoties vilciengrafikiem, čakars uz pusdienu minimums.
Ja cilvēks uz darbu brauc no pierīgas, arī visas darīšanas visdrīzāk viņš pa Rīgu kārto ar to pašu auto, nevis stumj auto vēl riteni iekšā, lai izbrauktu kādu apli pa dienu savās darīšanās. Un pat ja attālums no A līdz B ir neliels, tu nevari spriest par to, vai ir jēga šo attālumu veikt ar auto, ja tu nezini, kā viņš tiek līdz tam A, uz kuru pusi tālāk cilvēkam jādodas, varbūt tas ir pa ceļam, kāpēc viņam vajadzētu skriet kājām tur atpakaļ, ja ir tas auto turpat blakus? Nekad jau nav vienkārši attālums A līdz B, ir arī kaut kas pirms un pēc tam. Un tāpēc neviens nekļūst par kavētāju, kam citu laiks ir nesvarīgs. Šodien iekāpjot taksī tak tu noteikti nedomāji, ka tagad vari kavēt visu, kas saplānots un nerēķināties ar citu laiku. Kavēšana nav atkarīga no tā, ar ko cilvēks pārvietojas, tas ir tikai viņa audzinātības līmenis.
Dzīvojot Pļavniekos mums arī ļoti ilgi bija auto pagalmā tikai braucieniem uz laukiem, uz darbu Rīgā braucām ar sabiedrisko, jo man nebija kur centrā auto likt un vīram vienkārši tā bija lētāk. Tagad, dzīvojot Salaspilī, auto ir nepieciešamība, jo attālumi ir citi. Un vīrs ir no tiem 'ak tu šausmas' brauc viens pats lielā busā pa Rīgu, neviens jau nezin, ka no mājas viņš izbrauc ar 4 bērniem tai pašā busā, pa ceļam izvadā viņus pa vietām un tālāk jau brauc viens. Un tā dara ļoti daudzi, visa pierīga brauc uz Rīgu strādāt.
Man vispār ar auto braukt nepatīk, īpaši Rīgā, bet ir reizes, kad to vajag un es to daru. Vīra ikdiena bez auto ir neiedomājama, jo darbs viņam tāds, ka nevar ieplānot sabiedriskos un nevar paspēt ar sabiedriskajiem. Jā, ir tādas darbavietas, kur tu nevari visu saplānot un pielāgoties sabiedriskajam, ja viņam 5min pirms iziešanas no darba ieved kādu bērnu ar lauztu muguru, viņš ies un štellēs to bērnu kopā, nevis skries uz vilcienu. Un kāds, kurš visus autobraucējus mūždien noliek par tādiem un šitādiem tomēr mēdz sakāpt, lai cik ļoti censtos to neuztvert personiski.
Nopūsties:
