vakar satiku vienu kalsnu, skaistu puiku, kurš man ieķērās elkonī un histēriski raudāja, šņukstēja, elsoja, jo viņa draugs viņu pameta, bet tam puikam tas otrs bija pilnīgi viss - it kā siāmas dvīnim bez anestēzijas norautu siāmas dvīni, tik ļoti tas viens raudāja palicis viens. un man tā sagribējās, tā sagribējās arī šitā kādam pieķerties un būt šitik ļoti atkarīgai. man tai mirklī tā sariebās mana neatkarība.