ja vēl pirms kāda laika būtu bijis iespējams apturēt kļūdaino procesu, tad nu tagad vairs tā nav - es esmu kļuvusi par cilvēku, kas lieto savu paša izdomātu primāta valodu - ar rokām, kājām, skaņām un aprautām frāzēm, turklāt tā ir tik pilnīga un nostiprinājusies manā ikdienā, kurā nav vairāk nepieciešams kā pasveicināt pastnieku un pabiedēt pārdevēju, ka atgrūž tā saukto "īsto" japāņu valodu. kas ir interesanti, ka man ir atlikušas 20 stundas, lai, vai nu apgūtu japāņu valodas struktūras vai arī izaicinātu savu valodisko jaunievedumu un vienkāršos nepaplašinātos teikumos un skaņu atdarinājumos pateiktu būtiskāko par Austrumu un Rietumu satikšanos mākslā.