Man toties regulāri pie Māras dīķa uzbrūk tantes, kuras neatšķir suņu kakāšanu un kuču čurāšanu. Gravīra bieži piesēž uz mazajām darīšanām, jo uz vecumu viņai šai ziņā vārga veselība.
Pēdējā reizē viena tāda izlikās ka mūs fotogrāfē un tad es sadusmojos un ar visiem ratiem un suni skrēju viņai pakaļ saukdama lai nāk un pārbauda un tad piesienas. Tad viņa sāka raustīt valodu un teikt ka neko jau neteica. Nejaušības pēc sanāca sekot pēdās un viņa nabadzīte ļoti steidzīgi aizmuka pat nespēdama sagaidīt tramvaju. Taču es jau dusmās biju paspējusi viņai novēlēt salauzt kàju, ja vēl kādam bez pamatota iemesla piesiesies. Pēc tam man viņas palika žēl.