Ingmāram pirms nedēļas bija dzimšanas diena, un mēs ar tuvākajiem draugiem un vecomāti iespringām par dāvanām cilvēkam, kurš nesvin. vecāmāte gribēja kaut ko lielu, tāpēc nolēmām dāvināt matraci (viņa pēd. laikā aizrāvusies ar sūtījumiem no top-shop). bet tas ar vinas klienta numuru bija jāpasūta man, tāpēc es paņēmu smskredītu, jo nevarēju prasīt Ingmāram naudu paša dāvanai. atdevu iepriekšējo, paņēmu nākamo, aizgāju uz griķu spilveniem, konstatēju, ka tur vajadzīgā nav, iegāju galerijā Rīga, pamanīju baigi labo kleitu, paskatījos, ka man kontā iebirusi nauda, nopriecājos, paņēmu kleitu. vakarā sūtot no veikala matraci, sapratu, ka tā bija kredīta nauda. nācās lūgt I naudu paša dāvanai. vakar pastāstīju arī par kredītu un kleitu.

arī Vāgners tos parādus sataisīja pērkot samta audumus un vešiņas. tāpēc viņš varētu būt diezgan apmierināts, ka viņa bijušās mājas vietā Rīgā ir uzbliezta Amoralle.