Nu. Mani neviens neuztur. Bet, lai par to (arī cilvēktiesībām, mākslas jautājumiem, utt) runātu, vajag laiku/telpu/drosmi, kas ir samērā ekskluzīvi resursi, privilēģija. Vienkārši skumdina retorika, kur sadala - ir īstās (ES) un neīstās feministes (CITAS, KAS DOMĀ/DARA CITĀDĀK KĀ ES). Tas ir tieši tik pat melnbalti, kā tas, ko nozīmē būt liberālam vai konservatīvam u.t.t. Novērš fokusu no svarīgā, kamēr notiek mērīšanās ar to, cik tad nu ĪSTI feministisks kurš ir.