Bodlērs rudajai ubadzītei
Blanche fille aux cheveux roux,
Dont la robe par ses trous
Laisse voir la pauvreté
Et la beauté,
Pour moi, poète chétif,
Ton jeune corps maladif,
Plein de taches de rousseur,
A sa douceur.
Tu portes plus galamment
Qu'une reine de roman
Ses cothurnes de velours
Tes sabots lourds...
Bālā meitene matiem sarkaniem
caur kleitas caurumiem uzplēstiem
Neredzēts skaistums vīd
un nabadzība
salīgt man dzejniekam vājam
pie tava trauslā, slimīgā stāva
noklāta vasaras raibumiem
viegli zeltītiem
slīd samtainās sandalēs galmā
cēla karaliene, bet vēl glaunāk
pa dubļiem tu proti nest
savas koka tupeles...