tas ir, uz ko nu kurš tēmē - cik tālu iesniegties otra abziņā - abstrahējot vai noreducējot līdz pilnīgai enigmai un kalambūram, ļaujot uztvērējam pašam līst savā dziļumā pa autora norādītu taku, vai arī izlikt savu domu pilnīgāk, paštīksmi, aprakstot, ko un kā redz. kas nav ne labāk ne sliktāk - tāpat jau daudzi komponenti kopā saslēdzas un ne vienmēr nolasās tieši kā autora galvā. te nu jāatzīst, ka katram savs STILS - tobiš saslēdzas visi tie lielumi kopā, forma tai skaitā, klimats un skats pa logu un savs un autora laiks, bet tam cauri ir strāva, kas nāk no viena pie otra caur puķēm.
par sarkano tēmu - sarkanie mati tālāk dzejolī sasaucas ar autora sārtajiem vaigiem un iekrāso visu dzejoli sarkanā. un kas ir sarkans - kas nu kuram. sarkans ir silts. sarkans ir spēcīgs. sarkans ir pamanāms.