es zinu, ka runaaju loti vienkaarshoti - beernu valodaa. bet es orienteejos uz beernu auditoriju. un ir jaasaak staasts no viena gala vai vismaz no vidus - taada ir mana eiropeiskaa pashcentriskaa domaashana, kas gan ir nedaudz iedragaata peedeejaa laika, bet es pamazaam tikshu valjaa no linearitaates un aploshanas un kluushu more digital. kaa jau mees visi. bet sheit ir veel viens buutisks aspekts, ko aizmirsu piemineet, runaajot vislaik tikai par virzieniem (pat nenonaakot liidz kraasaam), tobish - tas ir ritms. taa kaa es pashlaik lietoju vaardu valodu komuniceeshanai, bet tas nav tikai vaardiem taa - piemiit ritms, kas savaa zinjaa diktee noteikumus, re-don don don, vienmeeriiga frekvenciite un atkaartoshanaas. skanu nedriikst ignoreet arii, jo ausu caurumi vienmeer staav valjaa.

tad nu luuk turpinot taadaa pashaa garaa (ja jau lekcija nenotiek un es varu veel te seedeet un vilkt no sevis laukaa to dziiparinju) - mees esam pilni ar ziidu tikai tas ir citaa agregaatstaavoklii, lets call it - raw, bet saskaroties ar gaisu tas kluust par diegu - taadu vai citaadu. nav taapeec briinums, ka savaas melnaakajaas no dzejaam, savaas tumshaakajaas dzilaakajaas dziilees cilveeki min taarpus un zirnekljus, bet tas tikai taapeec, ka ir shii alegorija, ka ir kaut kas taads neshkiists, kas pilns ar diegu un diegs pa vienu vai otru galu velkaas laukaa. turklaat, ja iemanaas tas sanaak diezgan lielaa aatrumaa. var protams to diegu shkiest velti tukshaas sarunaas, kas ariidzan nebuus gluzhi patiesiiba, jo tas diegs ir augstveertiigs un kaut kas no taa visa sanaak, pat ja tas ir tikai pakulaa. bet jautaajums - kaapeec? taads pilniigi normaals eirropeissks attitude - iedragaat pa pakulu ar vektoru - taatad kaapeec? jo zirneklis auzh tiiklu ar konkreetu meerki - lai tajaa nokertu mushinju. un vinsh izveelaas vajadziigo kaktu vai ietvi, ko aizstiipot. izveelaas to tiiri intuitiivi vai arii vinsh tur vienkaarshi ir novietots un kaajas, kaut arii garas, bet tomeer paaraak iisas kosmosam, nespeej aiznest zirnekli pietiekami taalu prom no dzimtaa sharika. taatad vinsh auzh izdziivoshanas noluukos - lai nokertu mushinu un paeestu, lai gan pats daudz par to nedomaa. liidziigi ir arii ar human beingu - vins, lai cik skarbi to nebuutu atziit, auzh tos tiiklus ne tikai skaistumam, bet arii izdeviigumam. par shito jau zinaatnieki sen ir atklaajushi, ka arii vaardi labs un skaists saknojas tiiraa mantrausiibaa un izdeviiguma mekleeshanaa, kas reduceejas liidz elementaarai piramiidai - paeest un vairoties. sheit arii komiskais aspekts, kas atshkir cilveeku no zirneklja (more or less) - cilveeks auzh tiilus ne tikai, lai nokertu mushinu, bet arii, lai nokertu otru taadu pashu kaa vinsh!!! haha. vinsh protams to dara neapzinaati un piesarkst, ja vinam kaads to aizraada un saka - ne ne, tas jau tikai skaistumam. ir pavisam mantrausiigi tiiklotaaji, taadi, ko var saukt par profesionaaljiem - kas uztaisa tiiklu, kuraa nokert veselu baru taadus kaa vinsh pats, bet protams to visu noraksta tikai uz skaistumu. bet vina kaartis ir liktas galdaa, kopsh kaads malacis nodefineeja, kas tas skaistums taads vispaar ir - taatad.. kas tas bija? task 1 - augshmineetajaa tekstaa atrodiet, kas ir skaistums?
taatad jebkura tiikla viishanaa ir zinaami noteikumi.. mhmh. ir gan. vai nu taa ir simetrija, vai ritms vai vienkaarshi lineaara sizheta dazhaadi attiistiibas posmi. ar sho atkaapi es gribeeju tikai pietaikt naakamo posmu, kas saucaas - TRAGIKA.

TRAGIKA.

shai nodaljaa gribeetu runaat par kopijaam.
tiktaal, kameer viss darbojaas ar vaardiem, cilveeks prata labi atshkirt, cik taalu ir true un cik taalu fake. panem bildi vai panem graamatu un zini - te saakas pasaka. lai gan tas arii ir ar cirvi teests apgalvojums, jo bija laiki, kad pasaku no nepasakas neatshkiira. un varbuut tie bija labaaki laiki, jo iespeejams viniem bija taisniiba. atgriezhoties pie dreebeem un metaforaam - kopsh pasaulee ir kluvis auksts - dreebe ir dala no cilveeka. taapat kaa dala no cilveeka ir aamurs, kaplis vai kalkulators.
bet nu runaajot par kopijaam. samts izskataas gluds un tas arii ir gluds un arii smarzho gluda. taapat arii metaals ir slidens un smishpapiirs ass. kopijaa.. kopijaa samts izskataas miiksts, bet iisteniibaa ir tikai mateets vai glanceets. fotograafijaa smilshpapiirs izskataas ass, bet.. ir tikai mateets vai glanceets. vaards uzrakstiits *vaards* neizskataas ne peec kaa.. varbuut peec vilniisha vai maza taarpinja, bet ir ne shis ne tas. atteels.. izskataas peec kaut kaa, bet tas apmaana roku uz tausti. un taa var iebraukt auzaas, taapeec ir kaut kas jaaizdomaa. taapeec izdomaaja likt bildeem apkaart milziigus zelta raamjus kaa briidinaajuma signaalu - eu, dzekin, shitas ir tikai attels, tas nav logs. bet tad viens malacis aplika raamjus arii logam.. un sanaak. ai ai ai.
nu, labi, bet ne jau cilveeks pie visa vainiigs. ir arii dabaa miimikrija. pie visa vainiigas taas mazaas spindzeles, kas izskataas peec spindzeleem, bet taadas nav. taadas dzeltenas suuda mushas, kas vizinaas pa pasauli uz citu reekina. taas nav nekaadas darba bites un nav arii pleesonjas. pavisam miermiiliigas mushas, kas lidinaas apkaart, citas sugas biedeedamas. jo neko citu neprot - taam nav ne asu nagu, ne zobu. taapat ir arii cilveekiem. tikai atshkiriibaa no taas mazaas spindzeles, cilveeks neatshkir to, kas ir no taa, kaa nav.