man maate vispirms iemaaciija adiit un tad tikai lasiit, bet tas bija apmeeram ap vienu un to pashu laiku un paarklaajaas. patiesiibaa vieniigais un galvenais, ko es tad iemaaciijos bija tas, kas pirma tam likaas nesaprotams - maate tak ar savu adiikli knibinaas horizontaali, bet dzemperis adaas vertikaali - nu tas arii bija tas ko iemaaciijos - ka liekot horizonaatli pa vienai cilpai, pa vienam burtam klaat, var tikt uz augshu.
bet taa bija tikai lineaaraa montaazha.

es piedzimu loti analogaa laikmetaa. peecaak atklaaju, ka var arii stikjeet un shmaukties. skolaa visiem patika liimeet kolaazhas un herbaarijos rekonstrueet dabu kak popala. ka segu nav noteikti jaaada no a liidz z - no mezgla liidz mezglam. ka to var arii sastikeet no kraasainiem kvadraatiem kaa to dara chigaani. pa starpaam ir arii tamboreeshana - var viit kopaa saakot no vidus un taalaak un taalaak rinkot. no kuras pasaules naak tamboreeshana? varbuut no kaadas eetiskaakas? jo *priroda delaet krugi, a chelovek - kvadrati* - tamboreet var apalii, bet var arii fragmentaari - ar paarstiepumiem un caurumiem. bet pa apli taa ir klasika - o, sapratu. tas tak naak no zirneklja kultuuras, kas arii kamola kultuura. kas arii rakstnieks, kas velk sev no dibena laukaa dziiparu un razho tikai uz apli vien uz apli vien, kameer galva griezhaas.
japaanaa ir mazliet citaadi. bet tikai mazliet. jo taa sala kas atshkeelaas, kaadreiz piedereeja kontinentam - taa ir ar novirzi, bet tikai mazliet. tajaa ir ziida taarpinji. mazas kuuninjas kas vijas pashas sev apkaart smalkos dziiparos un karaajas no koka vertikaali uz leju. tik cieshi ap sevi, ka gruuti atshkketinaat, bet dziipars loti smalks, kad dabuun valjaa. iipashi, kad peectam izplaaj pa eiropieshu modei - racionaalaa stuurainaa kvadraataa vai taisnstuurii - savelk laidus un metus rezgjii un sanaak palags. neviens jau vairs netinaas pakulaa.
man liekas, ka latvijaa vairaak dominee, vismaz savulaik domineeja tiikla metode. ne jau, ka visi tiiklaa satinaas, bet dazhreiz liekas.. dazhreiz liekas, ka domu risina kaa zvejnieks - it kaa mezglus sien taisni, bet patiesiibaa tie ir krusteniski un beigaas sanaak diagonaales, kas shkeersojas, kas krustojas vienaa punktaa.. bet ne tikai krustojas - taas ir sasietas mezglaa shai vienaa punktaa un kaut liidz ar to taas vairs nav absoluuti taisnas, tas savienojums ir pamatiigs - atzinjai, atminjai paliekoshs, kaut arii viss paareejais ir caurs un siets, un neaizpildiits. bet stingrs taads rezhgis, leens, nesaraujams musturis.
ir arii briivdomiigaakas tautas, kas domaa peec viizes principa vai peec piita grozinja - tur krustus var pabiidiit un pastaipiit. bet taa populaaraa domaashana ir lielaakoties trikotaazhaa un austaa audumaa - videeji stingraa un noturiigaa. viegli piegriezhamaa un mazliet irstoshaa.
savulaik.. pirms iemaaciijaas lasiit un veerpt, cilveeki staigaaja aadaas. neema pa tiesho no dabas un prata kaut kaa elementaari kombineet. saseeja divas astes un piesedzaas, bet tas jau tikai arii tad kad bija pavisam auksts, jo principaa taa vareeja arii no dabas neko nenemt, jo bija arii savi mati. viss bija pashpietiekams un nodroshinaats. bet tad ievai sakaapa galvaa - vina izrotaajaas. noskuvaas un piesprauda sev priekshaa lapu. bet tas bija sen. tas bija tad, kad viss saakaas.

liidz ar to sanaak, ka mees geerbjamies tikai metaforaas. jaa jaa, taa sleepshanaas no aukstuma ir tikai sadomaata - *tolko fantazija eta vsja vasha zagranica. i sam vi za granicai tolko fantazija* - kaa taa kundze beigaas teica tam idiotam knazam mishkinam. ka visas taas intrigas, tipa taa sadomaataa dziive, visa taa komunikaacija ir viegli nometama, viegli atmetama kaa veshinjaa sestdienas pirtii.
bet aciimredzot taa ir nepiecieshama, ja jau raiz saakusies. ja jau reiz pasaulee ienaacis aukstums. bet pie kaa novediis globaala sasilshana? man pagaidaam iedeaalais liekas vienkaarshots modelis - nevis tiikloshana, bet virves viishana - virves viishana divataa. vai arii tas tikai viens taads vienkaarshots trenisnsh, speele.. kaa jau parasti saakumaa - kad panem vienu striki aiz diviem galiem, katrs savaa galaa un griezh katrs uz savu pusi, bet, kad pietiekami sagriezts, tad sanaak kopaa, saliek abus galus blakus un tas strikis savijaas - savijaas pats par sevi taadaa vienkaarshaa prieviitee. bizes piishana jau ir nedaudz cits modelis. sarezhgiitaaks, jo tur ir vajadziiga sakne no kaa augt. ir jaabuut vienaa galaa piesietam - bet vai var taa dariit, ka piesien pie kaut kaa nedziiva? tipa, pie kreesla kaajas, bet otraa galaa dziivi pirksti to laizh pa vairaakiem kanaaliem un vij kopaa? vai labaak tomeer neesaat zirgasti? sanem ar gumiju un visi mati karaajaas savaa valjaa. jaa, arii tas var buut domaashanas modelis. man liidz shim vairaak sanaak taads. jo nav jau laika viit, piit un domaat. ir jaaskrien atpakal uz kabinetu un pa celam veel jaapanem kafija.