midzinu, dārd pērkons, zibeņo (zonas nav, tikko drusku parādījās). uz katru zibsni suns sāk skaļi riet un uzmodina bēbi. virtuvē suņa kaktā ir paklāju klapējamais, gaidu, kad kāds viņam uzšaus, neviens neko, pat kuš! nepasaka.
dzirdu, ienāk ķēķī policists Eižens: sunim vajag uz elli! Vecāmāte: kā tu runā par sunīti!
vau vau vau vau! mēs atkal ar lēcienu gultā augšā. cēēēē!
kā es viņu klapēšu, kad tikšu laukā no istabas.