Man bērnībā priekšā logiem auga milzīga liepa un visas bērnības atmiņas ir tādas liepu lapu zaļuma, gaismēnu un smaržas cauraustas. Pelēko smilšu smarža un liepu lapu smarža - tas ir kaut kāds reibinošs kokteilis.
Bet tālāk uz žoga pusi auga papele, to visi nicīgi sauca par "krievu koku" un noteiktā gadalaikā šķendējās par pūkām un vēra ciet logus. Bet papelēm arī brīnišķīga smarža - īpaši, kad tās lapas kļūst lipīgas (pavasarī, ja?)

Liepā, starp citu, dzīvoja sīļi.