man jau no bērnības vienmēr kad slikti uzvedos teica, ka es tā kā puika (ka es smērēju drēbītes kā tads puika, ka es esmu nekārtīga kā puika, ka es rakstu tik nesmuki un ķēpīgi kā neviena meitene klasē neraksta, tikai puikas)tipa, būt kā puikam ir slikti. vienā brīdī pat sāku kopēt meiteņu rokrakstu - rakstīt tādus sev nedabiskus, apaļus, stāvus burtus, lai tikai būtu vairāk kā meitene.
tiem gender neitrālajiem bērniem ko es redzēju Zviedrijā (es tikai beigās sapratu, ka abi bioloģiski ir puikas) abiem bija matu griezums zem ausīm, un reitūzenes un krāsaini t-krekli.