Gribu drusku atšķaidīt šo vienprātību ar nepopulārāku nostāju. Audzinu 3 dēlus, no kuriem viens jau uzskatāms par izaudzinātu (16 gadi). Audzināšanas laikā vienmēr esmu uzsvērusi to, ka viņiem ir jāizaug par vīriešiem, mācot, kādam ir jābūt vīrietim - spēcīgam, drosmīgam, labam pret visiem, jo viņš ir spēcīgāks. Neesmu, protams, arī slēpusi savu viedokli, ka arī sievietei jābūt tādai pašai, un tomēr uzsvēru - tu audz par vīrieti. Man savas dzīves laikā visādi dzejnieki, filosofi un hipsteri, kuri nespēj pat plauktu pie sienas pienaglot, patiešām ir apriebušies. Neņemiet ļaunā, dzejnieki un filosofi, labi zinu, ka jūs ne visi tādi esat, tas mums tāds draugu loka izteiciens. Tas, ka mans lielais puisis ir patiešām kruts un galants džeks, nav tikai mans viedoklis, un es uzskatu, ka reālais rezultāts ir daudz svarīgāks par teoriju. Piebildīšu arī to, ka tajā pašā laikā ir pat tapušas fotogrāfijas, kurās tas pats minētais lielais džeks ir saģērbies māsīcas kleitā un manas māsas augstpapēdenēs, labi atceros arī to, kā rīkoju rajona bērniem diskotēkas ar pārģērbšanos savā dzīvoklī, kuru laikā viņi visi (arī puikas) drīkstēja pārģērbties visās manās kleitās un tīties boa un bārkstainos lakatos. Pret konkrēto gender neutral man ir reālas pretenzijas. Nespējnieku tāpat jau šajā valstī pietiek, un arī cilvēku, kuri kļuvuši par gejiem/transpersonām utt. nevis tāpēc, ka tādi ir, bet gan tāpēc, ka tā ir modes lieta, vai arī tāpēc, ka viņi nav spējuši atrast savu vietu pasaulē. No gejiem, ko pazīstu, uzskatu, ka īsts ir tikai viens, pārējie ākstās, turklāt daži no tiem, kuri mūsu pusaudzībā bija "geji", nu jau sen bērnus audzina.