Es janvārī februārī drusku palīdzēju pieskatīt bijušās vsk. klasesbiedrenes bērnus, meitenei 5 gadi, puikam divarpus; viņiem vannasistabā bija liels spogulis, uz kā mamma un meita atstājušas lūpukrāsas bučas. Un kad viņi man par to stāstīja, tad puišelis bēdīgs teica, ka arī gribējis, uz ko mamma - puikas lūpas nekrāso, vai tad tu esi meitene, utt. Es paklusēju, jo pirms tam jau biju kaut ko iebildusi par zeķītēm, kuras puika gribēja vilkt, lai gan tās bija māsas, un mamma bija viņam aizrādījusi, ka tās nav "puiku zeķes". Bet dikti bēdīgi, jo skolas laikā viņa bija viena no sakarīgākajiem cilvēkiem.