droši vien izskatījos pēc nenormālās ar ratiem. izspūrusi, milzīgiem riņķiem zem acīm, kliba, ātrumā nesos pretī saulei pa Brīvības ielu, stulbi smaidīdama. pirmo reizi bez visa tā svara un spiediena. kājas gūžu stirpinājumos ļodzījās kā tikko izņemtas no ģipša, dzemde vilkās, vēdera apakšējā muskulatūra smeldza, bet kas par brīvību un jaunas dzīves sajūtu.