tomēr ceļu dzelzi ar tām riebīgajām dzelzs ampulām (lai arī tas nebija traģisks, vecmāte ieteica - spēkam un nākotnei), pašsajūta variē no diezgan enerģiskas un pēkšņu vājumu, roku trīcēšanu, vieglu reibšanu. arī vēderu ļoti ļoti stiepj, āda sāp. pēc katra gājiena laukā vai mājas darba drusku atguļos uz kādām 40 min, atgūstos un varu atkal kaut ko izveikt. E manās pauzēs iet skatīties Ben and Holy's little kingdom par fejiņām. vakarā, kad es atkal atlaidos pūtināt vēderu, viņš ar nopietnu seju paziņoja: ja tev kaut ko vajag, prasi man.