nupat biju uz stundiņu izslēgusies. esmu jau iegājusi nepārvaramās pēkšņās aizmigšanas stadijā.
bet baseins joprojām ir magic. tajā un vairākas stundas pēc tā jūtos viegli, nekādas "bungas" neplēš, nevelk. braucu savu triatlonu pa visu sniegu bez nekādām spazmām un mazākās piepūles.
bet vakars klāt kā vāks, un atkal plēš un spiež. vairāk par baseinu man patīk tikai doma par to, ka vēl kādu mēnesi varēšu dzīvot neziņā par to, kā tas un kāds viņš būs. mēģinot un nespējot iztēloties viņa seju.