bet šobrīd gan netiek kritizēta viņa daiļrade vai recenzēta izrāde, bet gan publiskas personas un autoritātes politiskā nostāja. pat ja tā nevajadzētu būt, diemžēl daudziem (arī man) necieņa pret autora paustajiem uzskatiem traucē arī izrādēs. tad atkal izrāde ir kolektīvs darbs un tur ir dažādu mākslinieku pienesums un vājības, patiesums pret savu vājību panāk īpašu godīguma pakāpi, kas teātrī ir ļoti vērtīga. bet ir daudz grūtāk skatīties, kad turi autoru aizdomās par tuvredzību, nespēju stāvēt pāru personīgam komfortam, empātijas trūkumu utt.