"Ir jāseko līdzi bērna vajadzībām – būs lietas, ko mēs viņam teiksim „normālā” valodā, tikai lēnāk, bet būs situācijas, kad izmantosim „bēbīša runu”, ko Vācijā sauc par „auklīšu valodu” – t. i., katrs, kurš auklē bērnu, runā „auklīšu valodā”. Un tas mazuļa attīstībai ir nepieciešams, lai viņš varētu uztvert un saprast sacīto, iepazīt skaņas, kas atkārtojas. Kad bērns pats sāk lietot skaņas, viņam ir nepieciešams, ka tās tiek atkārtotas. Tie pieaugušie, kas izvairās no mazuļa izdoto skaņu atdarināšanas, apgrūtina bērna komunikāciju ar pieaugušajiem un attiecīgi – pieaugušo kontaktu ar bērnu."