Žorža Pereka "W jeb bērnības atmiņas", kur viņš stāsta par savu tēvu: "es biju vienīgais, kas ilgus gadus domāja, ka viņu sauc Andrē. Es par to strīdējos ar savu tanti. Viņa uzskata, ka tas ir vārds, ko viņš pieņēmis savām darba attiecībām un kafejnīcai. Es savukārt domāju, ka laikā starp 1940. un 1945. gadu viselementārākā piesardzība paredzēja labāk saukties par Bjenfē un Bošānu, nevis Bīnenefeldu ..."