vairākas grāmatzīmes Claude Cahun (franču bezdzimtes mākslinieces/ka) 1928. gadā sarakstītās grāmatas "Aveux non avenus" ("Spēkā neesošās atzīšanās" (?)) atkārtotajā izdevumā:

"Kas jūs gribētu būt?
A - Vairāk un labāk. Sevis perfekcija. Un visas citas pa virsu.
B - Zivs ūdenī, ķirzaka saulē - ronis, priecīgs dzīvnieciņš.
C - Buda, dižs cilvēks, pazīstams dramaturgs, some great poet like Swinburne or Baudelaire, vienkāršs lauku džentlmenis no kādas senas aristokrātiskas dzimtas, kas dzīvo noslēgti no pasaules, vai Çâkya-Mouni... Izsmalcināti perveresa Austrumu karaliene, kuras valdzinājumam neviens nespēj turēties pretī un kas nicina savus preciniekus."

"only insufficient knowledge is creative"

Boris Cyrulnik grāmatā "Kā runāt par mīlestību bezdibeņa malā" viņa ir ielikusi aploksnīti 178. lpp., nodaļa "Saņemt elli mantojumā":
"Es ienīstu vīriešus," - Lū kundze atkārtoja, jo uzskatīja, ka tie vainojami visās viņas nelaimēs. Viņa izdarīja visu, kas vajadzīgs, lai tiktu pie bērna, to seksa minimumu, kas nepieciešams, lai ieņemtu bērnu, no kura viņa sagaidīja visus pasaules labumus. Līdzko izdevās palikt stāvoklī, viņa pasūtīja sēklas dēstītāju, ko nevar īsti saukt par tēvu, un palika viena ar savu cerību bērnu, kā bija vēlējusies. Kad meitenīte bija piedzimusi (..) māte tai piedēvēja pašas apsēstību ar nāvi un krita panikā no savām iedomām. (..) (..) Desmit gadu vecumā bērns paziņoja: "Man sāp vēders, ceru, ka tas ir letāli." Bet divpadsmit gados viņa jau apgalvoja: "Es gribētu nomirt kopā ar savu māti, bet man patiktu, ja tas būtu vīrietis, kas mūs nogalina.""

Žorža Pereka "W jeb bērnības atmiņas", kur viņš stāsta par savu tēvu: "es biju vienīgais, kas ilgus gadus domāja, ka viņu sauc Andrē. Es par to strīdējos ar savu tanti. Viņa uzskata, ka tas ir vārds, ko viņš pieņēmis savām darba attiecībām un kafejnīcai. Es savukārt domāju, ka laikā starp 1940. un 1945. gadu viselementārākā piesardzība paredzēja labāk saukties par Bjenfē un Bošānu, nevis Bīnenefeldu ..."

Jeanne de Berg grāmatā "Le petit carnet perdu" (Pazaudētā dienasgrāmatiņa) grāmatzīme pie sadaļas par sāpēm 107. lpp: "es negūstu prieku no individuālās brīvības... te man, protams, teiks, ka savās domās es esmu brīva. un uz to es varu atbildēt tikai ar " jā", bet es domāju kā vergs. es saprotu, man tas ir aizliegts, bet vai ir aizliegts izvēlēties par ko būt? turklāt es esmu mazohiste, un kopš to sevī atklāju, man tas sagādā vienas vienīgas problēmas"

(sviests)

viņai ir grāmatzīmīte Sūzanas Zontāgas 57. gada dienasgrāmatā pie "am i myself alone?"

es nepaspēšu izlasīt visas viņas grāmatas, bet visas atstātās grāmatzīmītes gan. dzejolis "I am vertical" sākas ar vārdiem "but i would rather be horizontal", 66. lpp Silvijas Plātas "Ziemas kokos"