aizgāju pēc dārgumiņa. viņi visi bija salikti guļus zilās nestuvju tipa gultiņās. visi grozījās vaļā acīm, bet nevienas skaņas. auklītis (tas pats arābu puisis) pamāja, viena rozā sega sakustējās, no segas apakšas roka pastiepās pēc zābaciņiem, kas bija akurāti nolikti pie gultas, pasita tos padusē un atskrēja pie manis. un ar savu spalgo "vampīriem vai ir apenes?" gandrīz izcēla no nestuvēm visus pārējos.

uzsēdināju uz bagāžnieka, atvedu mājās, kur viņš uzlika šlipsi, jo "vampīriem tā ir".