uz priecīgas nots par to, ka tagad esmu franču valodas pratēja, aizgāju uz tulku furšetu Alberta Boršeta mājā. man jau bija nojausma, ka ielūgums uz pasākumu manā pastkastē ir iekritis kļūdas pēc, jo noteikti esmu kāda adrešu bāzē pie tulkiem, bet tik un tā aizgāju paskatīties. tie bija kabīņu tulki, šķita saguruši un sausām mutēm, bet kopumā dzīvespriecīgi un interesanti cilvēki. viens pie eglītes nospēlēja uz saksofona "eglīte smaržo", bet, manuprāt, viņš elpu vilka kā priekš gara teikuma, un brižiem tā mazliet izsīka. toties, kas par artikulāciju un kas par tempu, kad viņi runā. kabīņu tulku furšeta kņada ir labākā kņada ever. tā ir polifoniska, un katrs no viņiem ir sadzirdams.