Reinis zvana no bērnu dārza, nevar atrast Eižena kurtku. Fonā dzirdu audzinātājas Benediktes balsi: "Kur ir mantō de Eidžzenn?" Viņa ir izķēmojusi viņa skaisto francisko vārdiņu, lai izklausās pēc tā, kā, viņasprāt, jāizklausās poļu vārdiem, un visi viņu tagad tā sauc.
Eiženam ir bail no Benediktes, tā ir galvenā problēma. Viņa ir piesmakusi skaļa, sprogaina, izspūrusi, daudz žestikulē, liek vienmēr tuvu savu lielo līko degunu, kad sarunājas. Ingmārs teica, ka viņam arī būtu bail.