es eju šobrīd pa ļoti šauru striķīti. es varētu, protams, atteikties no iespējas būt bagātāka, galvenais, ak tik sanāk ēšanai... bet es jūtu, ka viņam vispār prasās tomēr pēc kādas audzināšanas. es negribu pieņemt pārsteidzīgus lēmumus. so far esmu nomenedžējusi, ka viņš, ja kas, arī oktobrī var turpināt iet līdz 12.
es saprotu, ka viņu ļoti frustrē, ka viņš nevar turpināt attīstīt vlaodu, kas ir viņa jājamzirdziņš. viņš arī jā gribētu lasīt, viņš arī raksta jau dažādus vārdiņus. bet es nevaru noliegt arī, ka viņam trūkst patstāvības paēšana un kurpju vilkšanā. un man patīk tās skoliņas programma, viņi ir dārznieku grupa, kas taisa visādas kaltētu sakņu mākslas, rok sliekas utt.
es vēroju, nogaidu, bet tas prasa lielu saņemšanos.