bet neskatoties uz to, ka viņa pat ja labi gribēja varēja jau 6 gadu vecumā piekaut 10 gadīgus zēnus, arī viņai reiz gadījās nelaime. patiesībā nelaime sakņojās jau kaut kur dziļāk - Frīda no sirds vēlējas būt daiļslidotāja,taču nedzīvoja Padomju savienībā un nevarēja tikt pie laba trenera un arī pie ledus ne, un kur nu vēl pie revolūcijas. tāpēc viņa pakrita zem mašīnas, kas saplacināja vienu viņas kāju, kur turpmāk viņa nēsāja paslēptu garā šleifē, bet līdz ar to arī mazāk dzenāja puikas pa ielām, bet sēdēja godīgi pie palodzes un ēda kūciņas , un krāja dusmas sevī, jo nebija, kur tās likt. un pieradusi kaut vienmēr darīt, kā ienāk prātā, viņa tomēr pēc kaut kā ilgojās, tikai nevarēja saprast - pēc kā. bet tā viņa tur sēdēja, līdz arī viņai sāka augt ūsas.

[turpinājums sekos]