biju šļakatās. ieskicēju.
L’eau tu n as ni gout ni couleur ni arome, on ne peut pas te definir, on te gout sans te connaitre.. blablabla.. tas ir tekstiņš franciski par to, ka ūdeni nevarot definēt. tiešām nevar definir? Redz ku, plunkš! - vienā projekcijā dīķis. Gar malu neviens nestaigā, tikai atspulgs pa ūdeni iet kā Jēziņš bez paša Jēziņa. Un lietus līst gravīrās paralēlās strīpās. Akvārijos princeses grimst.. pēkšņi bum! kā ar bomi pa pieri. . Zelta rāmī. Izstādījies pie sienas. Šļakatas un viļņi. tad melnbaltajā fotogrāfija. Grafikas, melnā plastmasā atlieta okeāna grīda. Bliukt! Siņaks. Tas kurš Paul Signac. Simts gadus pārlēcis. Skatos, meklēju, kur ir Seurat. Var padomāt, ka šausmīgi nemoderna izstāde laikam.. Impresionisti sadod rociņas ar japāņu gravīrām, kinētiku un nesenām instalācijām. Arī nosaukums pabāls – „Ūdens”. Gandrīz neaizgāju. Nu i zrja. Jo ūdens ir visa pamatā. Tobiš kustības pamatā. Tas laikam jāielāgo tādiem , kas interesējas par kustīgām bildēm.. Padod talantīgam cilvēkam vielu un viņš izdomās priekšmetu, izdomās formu. Pat kaut kam nenotveramam. Hotj hlebom ne kormi, iedod ūdeni, gaismu un ūdenskrāsas. Ienāca prātā - cilvēks vai ūdens ir visa sākums?..
Un tur bija rindiņā vien. Visi kustības meklējumi gadsimta gaitā. „if the leaves of the trees didnt move, how sad the trees would be” – vienreiz teica E.Degā. [droši vien viņš to neteica angļu valodā]. Es nezinu, vai man gadījies redzēt pēdējā laikā labāk nokomplektētu voyage. Dažāda vecuma, krāsu un rasu. Brīziem liekas smiekls sanāks, kad aiz kanalizācijas peļķēm pie nākamās sienas pēkšņi impresionista sunrise. Un tad ekspresīvs japāņa ūdenskritums. bet nē viss piestāv. Visi ūdenī, gaismā un kustībā. Ne par daudz ne par maz. , , , 2006. Robert Capa ar pasaules karā mirkstošiem zaldātiem, tas pats arī Vjetnamā. Pārpildītas pludmales un plūdi, no kuriem mātes glābj bērnus dokumentālajā fotogrāfijā. Rāms ūdens ar lotosiem un ūdens, kas aizskalo un iznīcina. No izstādes izej pa koraļļiem izkaisītu taku, kas čirkst un zvana zem tavām kājām akustiskā koridorī. Nedaudz saguris pēc kārtīgas peldes, nedaudz slapš. Koroče ir par ko padomāt.