vakar pirms gulētiešanas ar Eiženu izrunājām to "teātra lietu" - viņš esot domājis, ka tā ir skola un tur būs jādzied "happy birthday", tāpēc negribēja iet.
katru reizi, kad pieminu vārdu "skola", viņš sāk tā jocīgi pīkstēt kā spīdzināts zvēriņš. ir gatavs atteikties no multenēm un saldumiem, lai tikai nebūtu skola. nu, ko man darīt!