kāzas jau tāds pasmags pasākums. visādi radu aizvainojumi un barjeras. es jau viņus vispār lielākoties esmu redzējusi tikai bērēs un laimīgajā bērnībā, kad viss bija kārtībā. uzmanība, komentāri, 90gadīgā tante Sņore, kas mūs savulaik izmeta uz ielas, it kā piedošanu lūgdama trīcoši mani saskūpsta un ilgi nelaiž vaļā, aiz loga ABdambis ar cirku, uz kuru dikti gribējās, bet tas lietus un tās robežas un radu tīkli.. sadzēros un dejoju pie tutū katuņjo. kad Eiženam apnika arī viesnīcas rotaļu istabā, gājām uz pieturu. žēl pēdējās neizdzertās šampanieša glāzes. domājām - izkāpsim pieturu tālāk pie dutes uz nightcap, bet viņai rejot sunītis.