ievēroju, ka pēdējā laikā vilcienā laika nosišanai virpinātie scenāriji kļūst arvien

Keiko ir garākā meitene savā kursā, nesen pārvākusies no Hokaido uz Tokio. Katru dienu viņa dodas uz universitāti un atpakaļ pa to pašu ceļu garām krāmu bodītēm nomaļus no citām pirmkursniecēm, kas jautri čalo bariņos.
Čihiro ir skroderis. Viņš strādā pie blakus kasei novietotās šujmašīnas vienā no komisijas veikaliem. Kad īpašnieks nav uz vietas, viņš nogriež radio un klausās savu mīļāko kaseti.
Kādu dienu Keiko iegriežas Čihiro veikalā. Viņai ir balts lakatiņš ar sārtām rūtiņām. Viņa piemēra dažus apģrēba gabalus, taču svārki izrādās par īsiem un atsedz viņas garās, kalsnās kājas, savukārt blūzīte ir par šauru, viņa rūpīgi tos saloka un noliek atpakaļ plauktiņā.
Kopš tās dienas Čihiro, neskatoties uz saimnieka aizrādījumiem, mēdz pagatvot arī kādu lielāku apģrēba gabalu, taču Keiko nerādās. Sākoties vasarai, viņš pierunā šefu, ka nepieciešams izvietot apģrēbu stendus arī ārpusē, un tagad pie durvīm dažkāt pland skaista, sarkan balti rūtota kleita, bet neviens to neiegādājas.
Kādu dienu Keiko apstājas pie veikala un pēta attēlu ar sarkankrūtīti. Čihiro to viņai pārdod ar studentu atlaidi. Sākas draudzība. Saimnieks atlaiž Čihiro no darba, jo attēls ar putniņu bija viņa meitas dāvana, nevis paredzēts pārdošanai. Keiko uzaicina Čihiro pie sevis uz tēju.
Keiko dzīvoklis ir neliels, viņa pati mitinās priekšnamā, jo vienīgā istaba ir vislaik slēgta. Zēns pierunā Keiko aplūkot, kas atrodas slēgtajā istabā. Viņš viegli tiek galā ar slēdzeni, bet istabā izrādās mitinās Ugunsputns visā savā krāšņumā [sākas animācija] un jaunieši nokļūst visskaistākajā pasakā.
Atbrauc ugunsdzēsēji un ātrā palīdzība, Čihiro atmostās reanimācijā ar smagiem sejas apdegumiem [viņš arī Takeši Kitano], bet Keiko vairs nav iespējams atdzīvināt. Pēc vairākiem gadiem Čihiro atver pats savu apģrēbu veikaliņu izdeguša dzīvokļa vietā. Un pie loga tam plīvo kleita iekš baltā un sarkanā.