šodien ir ļoti laba diena. īstenībā jau man visas dienas caurmēra ir labas, tikai es tās bojāju ar bažām un bailēm. tā es bojāju, teiksim, arī Islandē pavadīto laiku - neļaujoties bezrūpībai līdz galam. stresoju, ka netiksim mājās, ka mūs izmetis no rezidences, beigās tak negāju laukā no istabas, jo nespēju skatīties tiem cilvēkiem acīs. es tagad varētu arī saldi nodoties sava, iespējams, vienīgā dēliņa čubināšanai - lai tā pasaule apkārt jūk un brūk, tāpat tā nevar necik vairāk sabrukt.

es šodien biju viena no tām māmiņām, kas man parasti soļo garām ar ratos aizmigušiem bērniem un degunu mākoņos. aizgāju satikt mammu pie fazendas, iedomātā pusceļā starp zolitūdi un brasu. viņa atveda sacepumu un visādus niekus. Eižens visu dienu ir bijis paklausīgs, ēda gan pankūciņu no rīta, gan tagad to sacepumu ar gaļu, nokārtojās podiņā.mums bija lasīšana (burtu lipināšana pie ledusskapja; mēģināju saukt zilbes, jo burtus nu jau visus zina), tad viņš izrādīja interesi par skaitīšanu un es piedāvāju viņam pasen nopirktu bērnu rēķinu grāmatu, kuru pētīja vismaz pusstundu, jo tur bija ļoti daudz sīku, līdzīgu detaliņu grupās, tad pievērsās dinozauru grāmatai, pēc tam padziedājām, tad palēkājām. tētis tikmēr otrā istabā rakstīja. un kaķītis uz palodzes murrāja.